Bostonas Latviešu Skola saņem finansiālu atbalstu no PBLA un Latviešu valodas aģentūras
2021. gada 13. oktobris
Mums ir liels prieks paziņot, ka esam saņēmuši no Latvijas finansiālu atbalstu, ko finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Šo piešķīrumu izmantosim skolas telpu īres, kā arī izlaiduma īres vietas izmaksu segšanai! Paldies!
Mums ir liels prieks paziņot, ka esam saņēmuši no Latvijas finansiālu atbalstu, ko finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Šo piešķīrumu izmantosim skolas telpu īres, kā arī izlaiduma īres vietas izmaksu segšanai! Paldies!
Bostonas Latviešu Skola saņem finansiālu atbalstu no Latviešu valodas aģentūras
2020. gada 19. septembris
Mums ir liels prieks paziņot, ka esam saņēmuši no Latvijas finansiālu atbalstu, ko finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Šo piešķīrumu izmantosim skolas īres maksas segšanai! Paldies!
Mums ir liels prieks paziņot, ka esam saņēmuši no Latvijas finansiālu atbalstu, ko finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Šo piešķīrumu izmantosim skolas īres maksas segšanai! Paldies!
Jelgavas Big Band sniedz meistarklasi BLS skolēniem
2019. gada 28. septembris
Bostonā viesojās Jelgavas Big Band - latviešu skolas laikā mūziķi sniedza bērniem meistarklasi, bet uzreiz pēc skolas notika grupas koncerts. Meistarklasē talantīgie mūziķi parādīja un pastastīja par dažādiem instrumentiem, ļāva bērniem izmēģināt diriģenta lomu un veda rotaļās. Meistarklase bija iespējama pateicoties PBLA, Latviešu valodas aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam.
Bostonā viesojās Jelgavas Big Band - latviešu skolas laikā mūziķi sniedza bērniem meistarklasi, bet uzreiz pēc skolas notika grupas koncerts. Meistarklasē talantīgie mūziķi parādīja un pastastīja par dažādiem instrumentiem, ļāva bērniem izmēģināt diriģenta lomu un veda rotaļās. Meistarklase bija iespējama pateicoties PBLA, Latviešu valodas aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam.
|
|
Bostonas Latviešu Skola saņem finansiālu pabalstu no PBLA un Latviešu valodas aģentūras
2019. gada 20. jūlijs
Pasaules brīvo latviešu apvienības un Latviešu valodas aģentūras izsludinātajā diasporas skolu atbalsta konkursā BLS tiek piešķirts finansiālais atbalsts EUR 2730.00 apmērā. Papildus šim finansiālajam atbalstam, skola saņēma arī EUR 1265.00, paredzētus izglītojošiem pasākumiem. No šīs summas EUR 265.00 tika lietoti viena skolotāja dalībai ALAs skolotāju konferencei Losandželosā un EUR 100.00 - Jelgavas Bigbend meistarklasei BLS skolēniem un absolventiem.
Pasaules brīvo latviešu apvienības un Latviešu valodas aģentūras izsludinātajā diasporas skolu atbalsta konkursā BLS tiek piešķirts finansiālais atbalsts EUR 2730.00 apmērā. Papildus šim finansiālajam atbalstam, skola saņēma arī EUR 1265.00, paredzētus izglītojošiem pasākumiem. No šīs summas EUR 265.00 tika lietoti viena skolotāja dalībai ALAs skolotāju konferencei Losandželosā un EUR 100.00 - Jelgavas Bigbend meistarklasei BLS skolēniem un absolventiem.
Bostonas Latviešu Skola saņem finansiālu atbalstu
Bostonas Latviešu Skola vinnēja PBLA (Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības) izsludināto konkursu un saņēma 2,500 EUR. Konkursu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde’’.
Izrāde Sprīdītis
20.oktobrī, plkst. 13:00 / 1pm - Bostonas trimdas draudzes namā 58 Irving Street, Brookline, MA 02445
Sprīdītis?
Kopš agra pavasara Sanfrancisko Jaunais teātris strādā pie izrādes “Sprīdītis?”, kas top pēc Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” motīviem. Šī luga tika izvēlēta, domājot par cilvēkam vienmēr aktuālo pasaules izzināšanu un mājas sajūtas meklējumiem. Luga sarakstīta 1903. gadā (vairāk nekā pirms simts gadiem!), tāpēc SFJT Sprīdītim ir jautājuma zīme galā. Kāds ir Sprīdītis šodien? Teātris ar režisori Māru Lewis priekšgalā lugas materiālu ir sasaistījuši ar mūsdienām, radot savu, personīgas pieredzes caurstrāvotu versiju par Sprīdīti, kas devies laimes meklējumos ārpus dzimtenes, par valodu un par mājām, kurās atgriezties pēc svešu zemju staigāšanas ar jaunu pieredzi un dziļāku izpratni par vērtībām. Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem, un izrāde ļaus skatītājam paraudzīties uz veco, labo Sprīdīti no citas puses, ieraugot un izdzirdot pavisam ko jaunu.
Izrādes veidošanā piedalās latvieši no visas pasaules - folkloras grupas “Iļģi” radošais sastāvs (Latvija), Gints Danne (Francija), aktieri un radošās grupas dalībnieki no vairākiem Amerikas štatiem (CA, TX, MD). Mākslinieces Lindas Treijas tērpu skices jau dzīvē ir iemiesojusi tērpu meistare Sallija Filica. Notiek mēģinājumi un rit darbs pie dekorācijām un mūzikas. Sanfrancisko Jaunā teātra Facebook lapā (www.facebook.com/SfJaunaisTeatris) var aplūkot darba procesu un jaunumus.
Sanfrancisko Jaunais teātris viesosies Bostonas latviešu ev.-lut. Trimdas draudze namā sestdien, 20. oktobrī plkst. 13:00. Visi mīļi aicināti un izrādi!
Sanfrancisko Jaunā teātra un izrādes atbalstītāji: Latviešu Fonds, Amerikas Latviešu Apvienība, PBLA Kultūras Fonds un Artūra Jullas Fonds.
Kopš agra pavasara Sanfrancisko Jaunais teātris strādā pie izrādes “Sprīdītis?”, kas top pēc Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” motīviem. Šī luga tika izvēlēta, domājot par cilvēkam vienmēr aktuālo pasaules izzināšanu un mājas sajūtas meklējumiem. Luga sarakstīta 1903. gadā (vairāk nekā pirms simts gadiem!), tāpēc SFJT Sprīdītim ir jautājuma zīme galā. Kāds ir Sprīdītis šodien? Teātris ar režisori Māru Lewis priekšgalā lugas materiālu ir sasaistījuši ar mūsdienām, radot savu, personīgas pieredzes caurstrāvotu versiju par Sprīdīti, kas devies laimes meklējumos ārpus dzimtenes, par valodu un par mājām, kurās atgriezties pēc svešu zemju staigāšanas ar jaunu pieredzi un dziļāku izpratni par vērtībām. Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem, un izrāde ļaus skatītājam paraudzīties uz veco, labo Sprīdīti no citas puses, ieraugot un izdzirdot pavisam ko jaunu.
Izrādes veidošanā piedalās latvieši no visas pasaules - folkloras grupas “Iļģi” radošais sastāvs (Latvija), Gints Danne (Francija), aktieri un radošās grupas dalībnieki no vairākiem Amerikas štatiem (CA, TX, MD). Mākslinieces Lindas Treijas tērpu skices jau dzīvē ir iemiesojusi tērpu meistare Sallija Filica. Notiek mēģinājumi un rit darbs pie dekorācijām un mūzikas. Sanfrancisko Jaunā teātra Facebook lapā (www.facebook.com/SfJaunaisTeatris) var aplūkot darba procesu un jaunumus.
Sanfrancisko Jaunais teātris viesosies Bostonas latviešu ev.-lut. Trimdas draudze namā sestdien, 20. oktobrī plkst. 13:00. Visi mīļi aicināti un izrādi!
Sanfrancisko Jaunā teātra un izrādes atbalstītāji: Latviešu Fonds, Amerikas Latviešu Apvienība, PBLA Kultūras Fonds un Artūra Jullas Fonds.
Bostonas Latviešu Skola saņem finansiālu atbalstu 2017. gadam
Bostonas latviešu skola ir saņēmusi 880.00 EUR no Latviešu valodas aģentūras un PBLA administrētā finansējuma, kas tiek piešķirts no Izglītības un Zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde".
BLS Labdarības zaļumballe 2017. gada maijā
BLS Izlaidums 2017 gada maijā
Bostonas latviešu skolas Ziemsvētku eglīte.
Tā vien šķiet, ka Dabas māte bija ieklausījusies Bostonas latviešu kora un draugu Ziemsvētku koncertā "Apsnigsim" 15.decembra vakarā un mēģināja šo mūsu vēlmi piepildīt! Sestdienas rītā Bostonas latviešu skolas eglīte bija jāpārceļ uz krietni vēlāku stundu, jo tuvajā apkārtnē bijām apsniguši ar biezu, skaistu sniega villaini un katram no mums bija jāpiestrādā gan fiziski, gan garīgi, lai tiktu līdz skolai.
Prieks, ka bijām ieradušies tik kuplā skaitā, neskatoties uz laika apstākļiem. Pulcējāmies skolas zālē, kur BLS pārzine Agnese Linarts uzrunāja svētku publiku un aicināja uz kopīgu Ziemsvētku dziesmas "Ak, tu priecīga" dziedāšanu. (Šī populārā dziesma balstīta uz sicīliešu jūrnieku dziesmas meldijas ar J.D.Falka vārdiem, kurus latviski atdzejojis mācītājs K.Ulmanis.) Pēc dziesmas sekoja Ziemsvētku uzvedums "Ziemassvētku dziesma" pēc Č.Dikensa stāsta motīviem, kura materiālu sagatavoja Renāte Kenney ar dēlu Niku Kenney. Scenogrāfiju veidoja Kristīne Dinberga. Ludziņā tika iesaistīti visi skolas bērni, un visi piedalījās ar lielu prieku un entuziasmu. Paldies, skolotājai Mārai Bolis, kurai izdevās ieinteresēt katru, pat visnegribīgāko skolēnu, iziet uz skatuves dejas solī, un mūzikas skolotājai Krisītei Skarei, kura sarūpēja lugas mūzikālo materiālu. (Vēlos piebilst, ka interesantais tautas dziesmas kanons "Kas tur rībina" tika dungots un izdejots ar kustībām ne vienu vien reizi gan skolā, ārpus mēģinājuma laikiem, gan - mājās pa Ziemsvētku brīvdienu laiku, kopā ar draugiem un radiem.) Un to lielāko lugas kopā salikšanas darbu šoreiz ar lielu optimismu un neizsīkstošu enerģiju veica Valda Grinbergs, par to viņai milzumlielais paldies no visas skolas saimes!
Pēc izrādes sekoja starpbrīdis, pēc kura sanācām atkal kopā, lai dziedātu populāro amerikāņu ērģelnieka un komponista Dž.L.Pīrponta dziesmu "Zvaniņš skan" ar A.Krūkļa vārdiem un aicinātu Ziemsvētku vecīti pa mūsu namdurvīm. Ziemsvētku vecītis ieradās diezgan laicīgi, drusku noguris, bet izrādījās ar ļoti labu humora izjūtu, neskatoties uz laika apstākļiem un milzīgo slodzi Ziemsvētku laikā. Iekārtojies blakus skaistajai svētku eglei, vecītis aicināja katru klasi uz skatuves, lai iepazītos ar skolēniem un klausītos viņu priekšnesumos, kurus dāsni atlīdzināja ar jauku dāvanu.Uz skatuves tika aicināti arī paši mazākie skolas bērniņi - "Pīlēni", kuri mums šogad ir 8, un ciemiņu bērni. Pec ciemošanās pavadījām Ziemsvētku vecīti un aicinājām, lai nākamgad noteikti brauc atkal.
Latviešu Fonda pārstāves Renāte Kenney un Valda Grinbergs izlozēja Latviešu Fonda balvu, kuru saņēma Gunta Eglītis. Visi ienākumi no LF rīkotās izlozes tika ziedoti BLS. Pēc svinīgā sarīkojuma gan svētku organizatori, gan dalībnieki, gan viesi tika aicināti pie bagātīgi klāta Ziemsvētku mielasta, kuru dāsni bija sarūpējuši BLS vecāki. Un, kā vienmēr, pavadījām laiku ar tuviem un mīļiem cilvēkiem, vēlot viens otram priecīgus Ziemsvētkus un laimīgu Jauno gadu.
Materiālu apkopoja un sagatavoja
Agita Arista.
Prieks, ka bijām ieradušies tik kuplā skaitā, neskatoties uz laika apstākļiem. Pulcējāmies skolas zālē, kur BLS pārzine Agnese Linarts uzrunāja svētku publiku un aicināja uz kopīgu Ziemsvētku dziesmas "Ak, tu priecīga" dziedāšanu. (Šī populārā dziesma balstīta uz sicīliešu jūrnieku dziesmas meldijas ar J.D.Falka vārdiem, kurus latviski atdzejojis mācītājs K.Ulmanis.) Pēc dziesmas sekoja Ziemsvētku uzvedums "Ziemassvētku dziesma" pēc Č.Dikensa stāsta motīviem, kura materiālu sagatavoja Renāte Kenney ar dēlu Niku Kenney. Scenogrāfiju veidoja Kristīne Dinberga. Ludziņā tika iesaistīti visi skolas bērni, un visi piedalījās ar lielu prieku un entuziasmu. Paldies, skolotājai Mārai Bolis, kurai izdevās ieinteresēt katru, pat visnegribīgāko skolēnu, iziet uz skatuves dejas solī, un mūzikas skolotājai Krisītei Skarei, kura sarūpēja lugas mūzikālo materiālu. (Vēlos piebilst, ka interesantais tautas dziesmas kanons "Kas tur rībina" tika dungots un izdejots ar kustībām ne vienu vien reizi gan skolā, ārpus mēģinājuma laikiem, gan - mājās pa Ziemsvētku brīvdienu laiku, kopā ar draugiem un radiem.) Un to lielāko lugas kopā salikšanas darbu šoreiz ar lielu optimismu un neizsīkstošu enerģiju veica Valda Grinbergs, par to viņai milzumlielais paldies no visas skolas saimes!
Pēc izrādes sekoja starpbrīdis, pēc kura sanācām atkal kopā, lai dziedātu populāro amerikāņu ērģelnieka un komponista Dž.L.Pīrponta dziesmu "Zvaniņš skan" ar A.Krūkļa vārdiem un aicinātu Ziemsvētku vecīti pa mūsu namdurvīm. Ziemsvētku vecītis ieradās diezgan laicīgi, drusku noguris, bet izrādījās ar ļoti labu humora izjūtu, neskatoties uz laika apstākļiem un milzīgo slodzi Ziemsvētku laikā. Iekārtojies blakus skaistajai svētku eglei, vecītis aicināja katru klasi uz skatuves, lai iepazītos ar skolēniem un klausītos viņu priekšnesumos, kurus dāsni atlīdzināja ar jauku dāvanu.Uz skatuves tika aicināti arī paši mazākie skolas bērniņi - "Pīlēni", kuri mums šogad ir 8, un ciemiņu bērni. Pec ciemošanās pavadījām Ziemsvētku vecīti un aicinājām, lai nākamgad noteikti brauc atkal.
Latviešu Fonda pārstāves Renāte Kenney un Valda Grinbergs izlozēja Latviešu Fonda balvu, kuru saņēma Gunta Eglītis. Visi ienākumi no LF rīkotās izlozes tika ziedoti BLS. Pēc svinīgā sarīkojuma gan svētku organizatori, gan dalībnieki, gan viesi tika aicināti pie bagātīgi klāta Ziemsvētku mielasta, kuru dāsni bija sarūpējuši BLS vecāki. Un, kā vienmēr, pavadījām laiku ar tuviem un mīļiem cilvēkiem, vēlot viens otram priecīgus Ziemsvētkus un laimīgu Jauno gadu.
Materiālu apkopoja un sagatavoja
Agita Arista.
Latvijas Valsts neatkarības pasludināšanas 98 gadu atcere Bostonā, 2016.gada 13.novembrī
"Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus.
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē."
/V.Toma/
Šogad 13.novembris bija saulains un gaišs, varbūt, mazliet klusāks un iekšēji nospriegotāks nekā citus gadus, pēc tikko pagājušajām Amerikas prezidenta vēlēšanām. Tādēļ, jo īpaši izskanēja Veltas Tomas dzejas rindas Krisītes Skares lasījumā svētku svinīgajā daļā. Tās liek mūsu skatu vērst uz iekšu,- sevī, dziļumā. Tās liek atskārst un uzturēt mūsu svarīgākās vērtības caur pateicību, godaprātu un tikumu.
Svētku svinību rīkošanā spēkus saliedēja Bostonas Trimdas draudze un tās Dāmu saime, Bostonas latviešu skola, Latviskā mantojuma fonds, Amerikas latviešu tautiskā apvienība, Daugavas 8.skautu un Sauleskalna 7.gaidu vienības, Jaunanglijas Baltijas apvienība un Baltijas simtgadu svinību komiteja.
Šī svinīgā pēcpusdiena iesākās ar skautu un gaidu vienību karogu ienešanu, ASV himnu, Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju!" un Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa video uzrunu. Bija ieradušies arī ciemiņi- mūsu baltiešu tautu kaimiņi- lietuviete Rima Girniuviene un igaunis Jaak Vilms.
Apsveikumu teica arī Jaunanglijas Baltijas apvienības priekšsēde, flautiste Ilona Kudiņa. I.Kudiņai šie bija īpaši svētki, jo tika apbalvota gan ar Amerikas latviešu apvienības(ALA) atzinības rakstu par īpašiem sasniegumiem un par lieliem panākumiem mūzikas nozarē popularizējot latviešu mūziku un kultūru ASV, gan - Latviskā mantojuma fonda (LMF) Oskara balvu. Daudzpusīgā, apdāvinātā muziķe Bostonas latviešu vidē ir iemīļota un gaidīta flautiste jau daudzus gadus, bet pēdējo gadu viņa ir uzņēmusies arī ērģelnieces pienākumus Bostonas Trimdas draudzē un ar savu klavierspēli papildina dažādus pasākumus.ALAs atzinības rakstu saņēma arī mūsu cienījamais Juris Raudseps par daudzu gadu sabiedrisku darbu, par Sabiedriskā kalendāra izdošanu un par darbu LMF padomē.
Oficiālā daļa noslēdzās ar skaisto J.Mediņa kora dziesmu "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" un karogu iznešanu, bet mūsu svētki turpinājās, jo ar lielām gaidām un sajūsmas aplausiem uz skatuves aicinājām folkloras grupu "Iļģi" no Latvijas.
Tas bija neaizmirstams un vārdos neizsakāms prieks un bauda redzēt "Iļģus ", dzirdēt "Iļģus", apskaut "Iļģus", diet un smiet, un svīst "Iļģu" muzikas pavadījumā, un paklausīt Ilgas Reiznieces enerģētiski piepildītajai, bet absolūti rāmajai balsij deju soļus koriģējot. Iedvesmojoši un fascinējoši. Šajā pēcpusdienā daudzi no dejotājiem atcerējās vecos, labos laikus, kad Bostonas draudzes namā bijis deju kolektīvs!
Kā grupas biogrāfijā teikts:
"Iļģu" mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei: viena rada, uztur otru, tās ir divas viena otrai neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums - dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina "Iļģu" skaņu māksla."
Katra šāda reize atved Latviju pie mums, pasaulē, un aizved mūs uz mirkli mājās.
Materiālu apkopojusi un sastādījusi Agita Arista.
Bostona, 2017. gada janvāris.
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus.
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē."
/V.Toma/
Šogad 13.novembris bija saulains un gaišs, varbūt, mazliet klusāks un iekšēji nospriegotāks nekā citus gadus, pēc tikko pagājušajām Amerikas prezidenta vēlēšanām. Tādēļ, jo īpaši izskanēja Veltas Tomas dzejas rindas Krisītes Skares lasījumā svētku svinīgajā daļā. Tās liek mūsu skatu vērst uz iekšu,- sevī, dziļumā. Tās liek atskārst un uzturēt mūsu svarīgākās vērtības caur pateicību, godaprātu un tikumu.
Svētku svinību rīkošanā spēkus saliedēja Bostonas Trimdas draudze un tās Dāmu saime, Bostonas latviešu skola, Latviskā mantojuma fonds, Amerikas latviešu tautiskā apvienība, Daugavas 8.skautu un Sauleskalna 7.gaidu vienības, Jaunanglijas Baltijas apvienība un Baltijas simtgadu svinību komiteja.
Šī svinīgā pēcpusdiena iesākās ar skautu un gaidu vienību karogu ienešanu, ASV himnu, Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju!" un Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa video uzrunu. Bija ieradušies arī ciemiņi- mūsu baltiešu tautu kaimiņi- lietuviete Rima Girniuviene un igaunis Jaak Vilms.
Apsveikumu teica arī Jaunanglijas Baltijas apvienības priekšsēde, flautiste Ilona Kudiņa. I.Kudiņai šie bija īpaši svētki, jo tika apbalvota gan ar Amerikas latviešu apvienības(ALA) atzinības rakstu par īpašiem sasniegumiem un par lieliem panākumiem mūzikas nozarē popularizējot latviešu mūziku un kultūru ASV, gan - Latviskā mantojuma fonda (LMF) Oskara balvu. Daudzpusīgā, apdāvinātā muziķe Bostonas latviešu vidē ir iemīļota un gaidīta flautiste jau daudzus gadus, bet pēdējo gadu viņa ir uzņēmusies arī ērģelnieces pienākumus Bostonas Trimdas draudzē un ar savu klavierspēli papildina dažādus pasākumus.ALAs atzinības rakstu saņēma arī mūsu cienījamais Juris Raudseps par daudzu gadu sabiedrisku darbu, par Sabiedriskā kalendāra izdošanu un par darbu LMF padomē.
Oficiālā daļa noslēdzās ar skaisto J.Mediņa kora dziesmu "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" un karogu iznešanu, bet mūsu svētki turpinājās, jo ar lielām gaidām un sajūsmas aplausiem uz skatuves aicinājām folkloras grupu "Iļģi" no Latvijas.
Tas bija neaizmirstams un vārdos neizsakāms prieks un bauda redzēt "Iļģus ", dzirdēt "Iļģus", apskaut "Iļģus", diet un smiet, un svīst "Iļģu" muzikas pavadījumā, un paklausīt Ilgas Reiznieces enerģētiski piepildītajai, bet absolūti rāmajai balsij deju soļus koriģējot. Iedvesmojoši un fascinējoši. Šajā pēcpusdienā daudzi no dejotājiem atcerējās vecos, labos laikus, kad Bostonas draudzes namā bijis deju kolektīvs!
Kā grupas biogrāfijā teikts:
"Iļģu" mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei: viena rada, uztur otru, tās ir divas viena otrai neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums - dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina "Iļģu" skaņu māksla."
Katra šāda reize atved Latviju pie mums, pasaulē, un aizved mūs uz mirkli mājās.
Materiālu apkopojusi un sastādījusi Agita Arista.
Bostona, 2017. gada janvāris.
Gadskārtējā tradīcija - cepam piparkūkas!
BLS piedalās draudzes rudens talkā
Bostonas Latviešu Skola saņem finansiālu atbalstu
Bostonas Latviešu Skolas Izbraukums uz Honey Pot Hill fermu
2016. gada oktobrī
Folkloras Svētki Bostonas Latviešu Skolā
2016. gada aprīlī
Jau kopš agra pavasara Bostonas latviešu skolā virmoja idejas un sarunas par ik pārgadu notiekošajiem Folkloras svētkiem, kurus šogad BLS organizēja folkloras skolotājas Aijas Holohan vadībā. Svētki tika veidoti Annas Brigaderes lugas "Sprīdītis" zīmē.
Aija Holohan:
"Doma par Folkoras svētkiem latviešu dievību zīmē daļēji radās no tā, ka pašlaik bērni ļoti aizrāvušies ar grieķu, romiešu, skandināvu, ēģiptiešu mitoloģiju, pateicoties piedzīvojumu grāmatām par Persiju Džeksonu, Magnusu Čeisu un daudziem citiem. Gribējās parādīt bērniem, ka arī latviešiem pašiem ir savi, nekādā ziņā ne sliktāki dievi un mitoloģija. Folkloras stundās mēs runājam par Jumi, Miķeli, Mārtiņu, Ūsiņu un citām dievībām, kurām saistība ar gada ritumu, atzīmējot Ziemas vai Vasaras saulgriežus. Māru, Laimu, Dievu, Sauli, Mēnesi un citas dievības tik bieži nepieminam. Šī bija brīnišķīga izdevība ievest bērnus valstībā, kur vienkopus sastopami visi šie dievi.
Lai šo notikumu padarītu aizraujošāku, lūdzu skolotājus iejusties šo dievību tēlos. Bija liels prieks, ka visi tiešām aktīvi un entuziastiski iesaistījās, lai idejas realizētos un izdotos.
Vairākas nedēļas pirms festivāla ar bērniem gleznojām latviešu zīmes.
Svētku rītā tikāmies zālē, kuru rotāja šie bērnu gleznojumi un milzu ekrāns ar Anša Cīruļa latviešu dievību ilustrācijas projekciju."
Diena bija apveltīta ar saulainu un pavasarīgu laiku, kas ļāva realizēt daudzas jaukas idejas skolas skaistajā apkārtnē. Kaut arī šajā dienā bija arī Latviešu Trimdas draudzes apkārtnes apkopšanas talka, tomēr visi spēja sastrādāties, un abi notikumi ritēja veiksmīgi un netraucēti, pat jāsaka, papildināja viens otru, teju, atgādinot senā latvieša sētu ar čalām, dziesmām, jokiem, un lielo pavasara rosību.
Skolā un skolas pagalmā bija iekārtotas vairākas stacijas, starp kurām klašu bērni rotēja ik pa pusstundai. Katrā stacijā dievi iepazīstināja bērnus ar sevi caur dziesmām, tautasdziesmām, teikām, ticējumiem un rotaļām.
A.H.:
"Skolas zālē bija Saules, Mēness un Austras stacija, kurā visi gāja rotaļās. Virtuvē mitinājās Jumis ar izveicīgo un stalto laviešu saimnieci Renāti, kuri mācīja bērniem cept sklandraušus.
Pirmajā stāvā Māra, Laima un Dievs stāstīja par sevi, rādīja literatūras darbus par latviešu dievībām, lasīja pasakas. Bērniem bija iespēja pārģērbties kostīmos un fotogrāfēties pie garās pupas gleznojuma. (Garai pupai ir tiešs sakars ar Laimu, kā atceramies A. Brigaderes "Maijā un Paijā". Maija uzkāpa Laimas debesu valstībā tieši pa garo pupu!)
Dārzā, aiz baznīcas, kā jau dabas dievībām pienākas, bija iemitinājušās Vēja, Meža un Jūras mātes. Kamēr Meža un Jūras māte katra stāstīja par savu dabu un darbiem, Vēja māte mācīja kā pūst vēja zīmējumus.
Alejā starp baznīcu un draudzes namu atradās Pērkona - debess kalēja stacija, kura lomā bija iejuties mākslinieks Gints Grīnbergs, ar bērniem kaldams latviešu zīmes. Starp stacijām klaiņoja arī tādas ne tik patīkamas dievības kā Veļu māte un Velns, likdami ne vienam vien bērnam salekties un nobīties!"
Valda Grinberga:
"Pēcpusdienā, BLS 6. un 8. klases skolēni vadīja šķēršļu gājienu jaunākajām klasēm. Vecāko klašu audzēkņi paši, ar lielu sajūsmu un fantāziju, bija izplānojuši šķēršļu gājiena norisi un iejutušies A.Brigaderes lugas "Sprīdītis" -
Sprīdīša, Karaļa, Princeses Zeltītes, Sīkstuļa, Milža Lutauša un citu lugas tēlu lomās.
BLS vecāko klašu skolnieki ir jau labi iepazinušies ar lugas “Sprīdītis” tēliem un spēja prasmīgi izdomāt radošus un interesantus šķēršļus, ar kuriem iesaistīt jaunāko klašu bērnus radošā procesā. Pie Milža Lutauša, Meža mātes, un Vēja mātes, bērni vēroja kā šīs senlatviešu dievības pūta stabules, lai liktu Milzim neprātīgi dejot līdz kamēr tas gāzās bezpalīdzīgs gar zemi. Pēc tam, Meža māte un Vēja māte uzdeva skolniekiem parādīt kādas rotaļas un dejas viņi prot. Visi dejoja “Lutausis ir bēdīgs”, “Vēja mātei bija četri dēli”, un citas iemīļotas rotaļas. Sprīdītis un Sīkstulis mācīja bērniem par latvju rakstiem, un pie Princeses Zeltītes bija jāmin mīklas lai nenokļūtu viņas gūstā. Beigās, visa skolas saime skolas sētā gāja rotaļās, kamēr Sprīdītis aizdzina Ļauno, un Karalis bērniem uzdāvināja svilpītes lai arī viņi varētu aizdzīt sliktos gariņus."
Svētki noslēdzās siltā pēcpusdienā, kad nama saimniece visus dalībniekus pacienāja ar gardajiem sklandu raušiem, ko skolēni paši no rīta bija palīdzējuši cept. Tie bija izdevušies gan skaisti, gan - gardi! (Lai visi rauši saglabātos līdz dienas beigām, saimniecei tie bija ļoti jāpieskata!)
Katrs skolotājs devās mājās ar labi padarīta darba sajūtu, savukārt, bērniem pūrā līdzi gāja daudzas jaunas, caur interesantām nodarbēm iegūtas zināšanas, skaisti mākslas darbi un labas atmiņas par 3. Folkloras svētkiem, kas notika 2016. gada 9. aprīlī.
A.Holohan un V. Grinbergas materiālu apkopojusi A. Arista
Aija Holohan:
"Doma par Folkoras svētkiem latviešu dievību zīmē daļēji radās no tā, ka pašlaik bērni ļoti aizrāvušies ar grieķu, romiešu, skandināvu, ēģiptiešu mitoloģiju, pateicoties piedzīvojumu grāmatām par Persiju Džeksonu, Magnusu Čeisu un daudziem citiem. Gribējās parādīt bērniem, ka arī latviešiem pašiem ir savi, nekādā ziņā ne sliktāki dievi un mitoloģija. Folkloras stundās mēs runājam par Jumi, Miķeli, Mārtiņu, Ūsiņu un citām dievībām, kurām saistība ar gada ritumu, atzīmējot Ziemas vai Vasaras saulgriežus. Māru, Laimu, Dievu, Sauli, Mēnesi un citas dievības tik bieži nepieminam. Šī bija brīnišķīga izdevība ievest bērnus valstībā, kur vienkopus sastopami visi šie dievi.
Lai šo notikumu padarītu aizraujošāku, lūdzu skolotājus iejusties šo dievību tēlos. Bija liels prieks, ka visi tiešām aktīvi un entuziastiski iesaistījās, lai idejas realizētos un izdotos.
Vairākas nedēļas pirms festivāla ar bērniem gleznojām latviešu zīmes.
Svētku rītā tikāmies zālē, kuru rotāja šie bērnu gleznojumi un milzu ekrāns ar Anša Cīruļa latviešu dievību ilustrācijas projekciju."
Diena bija apveltīta ar saulainu un pavasarīgu laiku, kas ļāva realizēt daudzas jaukas idejas skolas skaistajā apkārtnē. Kaut arī šajā dienā bija arī Latviešu Trimdas draudzes apkārtnes apkopšanas talka, tomēr visi spēja sastrādāties, un abi notikumi ritēja veiksmīgi un netraucēti, pat jāsaka, papildināja viens otru, teju, atgādinot senā latvieša sētu ar čalām, dziesmām, jokiem, un lielo pavasara rosību.
Skolā un skolas pagalmā bija iekārtotas vairākas stacijas, starp kurām klašu bērni rotēja ik pa pusstundai. Katrā stacijā dievi iepazīstināja bērnus ar sevi caur dziesmām, tautasdziesmām, teikām, ticējumiem un rotaļām.
A.H.:
"Skolas zālē bija Saules, Mēness un Austras stacija, kurā visi gāja rotaļās. Virtuvē mitinājās Jumis ar izveicīgo un stalto laviešu saimnieci Renāti, kuri mācīja bērniem cept sklandraušus.
Pirmajā stāvā Māra, Laima un Dievs stāstīja par sevi, rādīja literatūras darbus par latviešu dievībām, lasīja pasakas. Bērniem bija iespēja pārģērbties kostīmos un fotogrāfēties pie garās pupas gleznojuma. (Garai pupai ir tiešs sakars ar Laimu, kā atceramies A. Brigaderes "Maijā un Paijā". Maija uzkāpa Laimas debesu valstībā tieši pa garo pupu!)
Dārzā, aiz baznīcas, kā jau dabas dievībām pienākas, bija iemitinājušās Vēja, Meža un Jūras mātes. Kamēr Meža un Jūras māte katra stāstīja par savu dabu un darbiem, Vēja māte mācīja kā pūst vēja zīmējumus.
Alejā starp baznīcu un draudzes namu atradās Pērkona - debess kalēja stacija, kura lomā bija iejuties mākslinieks Gints Grīnbergs, ar bērniem kaldams latviešu zīmes. Starp stacijām klaiņoja arī tādas ne tik patīkamas dievības kā Veļu māte un Velns, likdami ne vienam vien bērnam salekties un nobīties!"
Valda Grinberga:
"Pēcpusdienā, BLS 6. un 8. klases skolēni vadīja šķēršļu gājienu jaunākajām klasēm. Vecāko klašu audzēkņi paši, ar lielu sajūsmu un fantāziju, bija izplānojuši šķēršļu gājiena norisi un iejutušies A.Brigaderes lugas "Sprīdītis" -
Sprīdīša, Karaļa, Princeses Zeltītes, Sīkstuļa, Milža Lutauša un citu lugas tēlu lomās.
BLS vecāko klašu skolnieki ir jau labi iepazinušies ar lugas “Sprīdītis” tēliem un spēja prasmīgi izdomāt radošus un interesantus šķēršļus, ar kuriem iesaistīt jaunāko klašu bērnus radošā procesā. Pie Milža Lutauša, Meža mātes, un Vēja mātes, bērni vēroja kā šīs senlatviešu dievības pūta stabules, lai liktu Milzim neprātīgi dejot līdz kamēr tas gāzās bezpalīdzīgs gar zemi. Pēc tam, Meža māte un Vēja māte uzdeva skolniekiem parādīt kādas rotaļas un dejas viņi prot. Visi dejoja “Lutausis ir bēdīgs”, “Vēja mātei bija četri dēli”, un citas iemīļotas rotaļas. Sprīdītis un Sīkstulis mācīja bērniem par latvju rakstiem, un pie Princeses Zeltītes bija jāmin mīklas lai nenokļūtu viņas gūstā. Beigās, visa skolas saime skolas sētā gāja rotaļās, kamēr Sprīdītis aizdzina Ļauno, un Karalis bērniem uzdāvināja svilpītes lai arī viņi varētu aizdzīt sliktos gariņus."
Svētki noslēdzās siltā pēcpusdienā, kad nama saimniece visus dalībniekus pacienāja ar gardajiem sklandu raušiem, ko skolēni paši no rīta bija palīdzējuši cept. Tie bija izdevušies gan skaisti, gan - gardi! (Lai visi rauši saglabātos līdz dienas beigām, saimniecei tie bija ļoti jāpieskata!)
Katrs skolotājs devās mājās ar labi padarīta darba sajūtu, savukārt, bērniem pūrā līdzi gāja daudzas jaunas, caur interesantām nodarbēm iegūtas zināšanas, skaisti mākslas darbi un labas atmiņas par 3. Folkloras svētkiem, kas notika 2016. gada 9. aprīlī.
A.Holohan un V. Grinbergas materiālu apkopojusi A. Arista
Skolas jaunumi
Fotogalērija
Folkloras svētki 2016. gada aprīlī
Lieldienu olu krāsošana 2016.gada aprīlī
Latviešu skolas bērni un viņu vecāki satiek Kristapu Proziņģi. 2016. gada februārī.
Ekskursija uz Zinātnes muzeju 2016. gada februārī
Draudzīgais aicinājums 2016. gada janvārī
Your browser does not support viewing this document. Click here to download the document.
Ziemassvētki eglīte. 2015. gada decembrī.
Piparkūku cepšana 2016.gada decembrī
Valstssvētki 2015. gada novembrī
Ķekatas 2015.g. 31.okt.